Vai tu nepateiktu, kurp mēs braucam? Manas ceļabiedrenes balss izlauzās cauri vienmuļai motora dūkoņai. Vismaz tam, ko es uzskatīju par tādu. Viņas vārdi netveramā veidā izmainīja pasauli ap mani. Līdz tam brīdim es droši vadīju automašīnu mums abiem zināmā virzienā pa salīdzinoši gludu un ideāli taisnu šoseju. Pēc viņas vārdiem jūtami izmainījās motora darba troksnis, manāmi ainava aiz loga un nezin no kurienes mums tieši virsū ripoja liels, gaiši zaļš autobuss. Pareizāk sakot m�......Lasīt vairāk....

Man patīk vecāki vīrieši. Ne jau tā, ka es domātu, ka jaunajiem prātā tikai sekss, bet vecie ir nopietnāki. Phe, kas par muļķībām. Vienkārši es esmu sasniegusi to vecumu, kad jāsāk domāt par karjeru un ģimeni. Tajā pat laikā, gribas labi pavadīt laiku, ne tikai patusēties, piedzerties un iedot tam, kas to apmaksā, bet gūt baudu. Gūt kārtīgu baudu un nedrebināties par to, vai esmu iedzērusi tabletes, vai viņam ir prezervatīvs, vai viņš pa disenēm drāzdams citas nav ko nelāgu noķēris. Un to parasti nodroši......Lasīt vairāk....

Erotika, ir tad kad ir kur, bet nav ar ko – pornogrāfija, kad ir ar ko, bet nav kur! Bet kā ir tad, kad ir ar ko, vajag, bet negribas? Tā arī šoreiz. Mana vismīļākā sieviete bija iegrimusi savu biznesa problēmu risināšanā un skraidīja riņķī pa valsti kā elektriskā grīdas birste. Īsajos tikšanās brīžos apveltīja mani ar buču, kaut kur starp mūsu bērniem un mikroviļņu krāsnī silstošajām veikala delikatesēm. Ātri nodiktēja tekstu, kas man jānodod auklei, un atkal traucās darī......Lasīt vairāk....

Bleķis, viss ir bleķis. Bet sasodīti pareizi labs ķīniešu bleķis. Atzveltne neatdalās un neaizlido pa gaisu, ka vecajiem krievu laiku koka krēsliem, ja tā notiktu, domāju, ka tā būtu pēdējā mīlēšanās manā mūžā. Mīlas objekts, kaut gracioza būtne, salīdzinājumā ar mani, tomēr, nav nekāda laumiņa, savi 70 kilogrami viņā ir noteikti. Nu jā, vīrieši nav suņi, uz kauliem nekrīt, un es, kaut arī esmu Latvijas valsts sektorā strādājošais, uzskatu sevi par vīrieti (Armēņu radio......Lasīt vairāk....

Vēl neviena sieviete nav uz mani tā skatījusies. Man ir neērti par tām dienām, ko varēju sportot bet nedarīju. Viņas acīs tajā pat laikā interese nedziest, ķermenis lēni sāk slīgt uz manu pusi, brīdī, kad abi tupam uz grīdas starp krēsliem, galda kājām un datora vadiem. Manas rokas slīd pār viņas pleciem uz kaklu, velk viņu tuvāk un mūsu lūpas atkal saskaras. Tagad tas ir meklējošs skūpsts. Es slidinu tās pār viņas miklo virslūpu, gar degunu, es skūpstu viņas plakstiņus un viņa kautrīgi pieliec galvu -......Lasīt vairāk....

Skumīgu sirdi devos uz darbu. Atkal tās pašas nīgrās vai priecīgās sejas. Dažas mīļas un jaukas kā sviesta kūciņas, dažas skābas kā dzērvenes – proti labas, ja ar mēru. Daži lietišķi – labdien, dažas “personīgas” sarunas par ne par ko un atpakaļ uz māju pie televizora , ledusskapja, kaimiņa kaķa un lietus pakšķoņas un palodzes. Kaut kur apziņā glabājās informācija, ka var būt arī savādāk. Ka reiz ir bijis savādāk.   Tas protams bija pretrunā ar sa......Lasīt vairāk....

Studentu ballīte ritēja savu gaitu. Telpa, kaut arī liela, bija piepildīta ar troksni, dūmiem, šmaugiem un ne tik šmaugiem ķermeņiem. Telpā esošie kustējās kā vienots organisms , Katru reizi atraujoties kādai pēcpusei no sēdēšanai piemērotas virsmas, uz tās tūlīt novietojās cita. Fetišiski noskaņotie mīlētāji varēja medīt savu iekāres objektu silto un miklo ķermeņu nospiedumus uz visām iespējamām virsmām. Dzimumtieksmes nokaušanas mašīna darbojās pilnā sparā. Ķermeniskās ......Lasīt vairāk....

Esmu tikai stāstniece, tādēļ atstāstīšu stāstu, ko man uzticēja sens draugs kādā lietainā novembra vakarā. “Sen zināma patiesība – vīrieši ienīst iepirkties kopā ar sievietēm, jo tas parasti izrādās garš un nogurdinošs process jebkuram vīrieškārtas pārstāvim. Kāda velna pēc viņas to vienmēr aizmirst? Tās taču ir lielākās mocības uz pasaules!   Diemžēl, ......Lasīt vairāk....

Ziema, sniegi. Sajūta, ka tikai snigs, snigs, snigs un pavasaris nekad, nekad vairs neiestāsies...   Arī tā – depresīvi - var nolūkoties uz pēdējos gados Latvijai neraksturīgo klimatu. Muļķības, aizmirstam šo depresīvo skatījumu uz dzīvi un dodamies pilnvērtīgi izbaudīt tās iespējas, ko sniedz mums ziemas brīvdienas! Kas var būt jaukāks par pastaigu ar distanču slēpēm pa balti piesnigušo mežu, lūkojot kādi zvēri š�......Lasīt vairāk....