Sestdiena, 4. Jūlijs, 2020
Sandis, Uldis, Ulvis
iPhone Android Mob
TwitterFoursquareDraugiemFacebookFlickrVimeo
Viesnīcu preces
Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta
 
 
 
 

Rīgas apslēpto stūru diskrētais šarms 2- Āgenskalns

ceturtdiena, 22. oktobris (2009)   

Ja ir vēlme atklāt Rīgas koka arhitektūru un šaurās rajona ielas, kur vietumis joprojām ceļš ir klāts ar bruģi- tad īstais galamērķis ir Āgenskalns. Šai pilsētas daļai ir vairāk kā 300 gadu, un viss sākās 17. gadsimtā, kad vācu bagātais vīrs Heinrihs fon Hāgens uzcēla Hāgena muižu. Neskatoties uz šī gadsimta dominanci rajona attīstībā, pirmās ēkas tika celtas jau ap 1200. Gadu. Ņemot vērā to, ka ēkas tika būvētas no kokmateriāliem, to visu, protams, bija samērā viegli nopostīt, kas arī tika darīts Ziemeļu kara laikā, kā arī vairāki negadījumi 18.- 19. gadsimta mijā. Āgenskalnā ir joprojām saglabājušies senie ielu tīklojumi, un šis ir šobrīd vecākais Pārdaugavas reģions. agenskalns1 agenskalns2 agenskalns3 Ja ir interese par rajona industriāli saimnieciskajiem procesiem, ir vērts izstaigāt Āgenskalna tirgus rajonu. agenskalns4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pati tirgus ēka ir tikusi celta 20. gadsimta pirmajos gados un laika gaitā ap sevi „apaudzējusi” sabiedriski un sociāli svarīgas ēkas, kas kopumā veido mūsdienu Āgenskalna centru. Savulaik gan to saukuši arī par Grāvmuižas tirgu, un šobrīd tirgus ēka ir viena no grandiozākajiem funkcionālā jūgendstila piemēriem.

 

 

Ejot pa Liepājas ielu, nonāksiet līdz P. Stradiņa Universitātes slimnīcai. Varbūt nav vērts doties iekšā, tomēr 19.- 20. gadsimta mijā celtais ēku ansamblis ir viens no Rīgas vecākajiem un plašākajiem slimnīcu namiem. Jaukas pastaigas var noorganizēt arī, dodoties pa Nometņu ielu virzienā uz Slokas ielu un tālāk līdz Mārtiņa baznīcai. agenskalns5 Ejot pa Slokas ielu paralēli tramvaja sliedēm, skatam paveras vissmalkākie jūgendstila fasāžu nami, kuriem līdzvērtīgi varētu būt vienīgi klusās Vecrīgas centra un Alberta ielas reģionā. Sakrālo celtņu būvēšana līdz 18.- 19. gadsimtam Pārdaugavā noritēja samēra gausi. 1850. gados tika nolemts, ka līdz ar straujā iedzīvotāju skaita palielināšanos ir jāceļ jauna mūra baznīca.

 

Mūsdienās blakus Mārtiņa baznīcai ir arī Mārtiņa kapi, un jāteic, ka tie nav nedz drūmi, nedz depresīvi nomācoši, drīzāk monumentāli un vēsturiski nozīmīgi. Āgenskalns ir ievērības cienīgs arī tādēļ, ka jau vairākus gadus E. Smiļģa teātra muzejā notiek dažādi ar mūziku saistīti pasākumi, piemēram, „Skaņu meža” ietvaros.

 

Smiļģa muzeja parks un ieeja ir viena no poētiskākajām vietām Āgenskalnā, kādā ir nācies būt. Akmens kāpnes, arkas un pāri kāpnēm aizauguši koki komplektā ar saulainu vakaru rosina mudina uzturēties šajā teritorijā arvien biežāk. Turpat blakus ir atrodama savdabīga, toties masīva dzīvojamā ēka, kura gan nav apdzīvota. Interesi tā piesaista ar netipiski milzīgiem, senlaicīgiem logiem un plašo teritoriju tai apkārt. Joprojām viens no mistiskākajiem Āgenskalna apskates objektiem. To nevar apskatīt no iekšpuses, precīzāk- to nevar izdarīt, nepārlecot pāri sētai, kā arī bez apsarga, kurš vienā brīdī tik un tā uzrodas, lai ziņkārīgajiem lūgtu atstāt teritoriju.

 

Antra Feldmane

Komentārs par rakstu: Rīgas apslēpto stūru diskrētais šarms 2- Āgenskalns

Vārds, uzvārds 

Komentārs 


Drošības kods 

Aptauja

Nepareizi ievadīts lietotāja vārds vai parole!