Sestdiena, 4. Jūlijs, 2020
Sandis, Uldis, Ulvis
iPhone Android Mob
TwitterFoursquareDraugiemFacebookFlickrVimeo
Viesnīcu preces
Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta
 
 
 
 

Apceļojot Engures pagastu

pirmdiena, 19. oktobris (2009)   

Engures pagasts atrodas 70 kilometru attālumā no Rīgas un stiepjas 43,5 kilometru garumā gar Rīgas jūras līča piekrasti līdz Talsu rajona Mērsraga pagastam. Engures pagasta teritorijā ir astoņi ciemi – Klapkalnciems, Apšuciems, Plieņciems, Ķesterciems, Engure, Abragciems, Bērzciems un Ezermuiža.

Engures_pagasts

 

Engures pagasts ievērojams arī ar to, ka tajā atrodas Engures ezers – lielākais piekrastes un trešais lielākais ezers Latvijā. Tas ir lagūnas tipa ezers, kas izveidojies ledus laikmeta beigās, jūrai pakāpeniski atkāpjoties. Ezers ir stipri aizaudzis, tā austrumu krastā starp ezeru un Rīgas jūras līci ir mežs, savukārt rietumos krasts ir purvains, ar plašiem niedrājiem. 1998.gadā izveidots Engures ezera dabas parks, kas iekļauts Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju „Natura 2000” sarakstā. Dabas parks tiek izveidots no 1957.gadā dibinātā ezera ornitoloģiskā lieguma. 1989.gadā teritorija iekļauta Eiropas nozīmīgāko putnu ligzdošanas vietu sarakstā. Engures ezera dabas parka platība ir aptuveni 18 000 hektāru, un tas atrodas Talsu rajona Kūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma rajona Engures un Zentenes pagastā.

 

Augu un putnu daudzveidības ziņā Engures dabas parks ir viens no krāšņākajiem un bagātākajiem Latvijā. Parkā aug daudz aizsargājamo augu, kā arī konstatētas 186 ligzdojošo putnu sugas. Rudeņos ezera apkaimē uzturas īpaši daudz dzērvju un zosu. Katram no Engures pagasta ciemiem ir sava unikāla un interesanta vēsture. Tā, piemēram, Klapkalnciema nosaukums radies no Klapkalnu dzimtas un 19.gadsimta beigās tas bija viens no lielākajiem un attīstītākajiem zvejnieku ciemiem Kurzemes piekrastē. 1936.un 1956.gadā te uzņemti filmas „Zvejnieka dēls” kadri.

 

Ciema teritorijā vērts apskatīt Pirmajā pasaules karā kritušo somu Jēgeru kapus un Otrajā pasaules karā kritušo padomju armijas karavīru piemiņas memoriālu. Plieņciema nosaukums cēlies no vārda „pliens” jeb kaļķakmens, pietam tas dokumentos minēts jau 1551.gadā. 1738.gadā ciems sāka veidoties par populāru peldvietu, kur vasarās atpūtās Kurzemes muižniecība, te būvējot arī vasarnīcas. Plieņu muižā, trīs kilometrus no jūras, 1810.gadā atpūtās Krievijas cara Aleksandra I dzīvesbiedre Elizabete, kuras ērtībām izbūvēts ceļš uz jūru, pārrokot smilšu kāpu, kas šodien tiek dēvēta gan par Elizabetes kalnu, gan Balto kāpu. Savukārt Engure, kas ir lībiešu izcelsmes vārds ar nozīmi „zutis”, dokuments pirmo reizi minēta 1245.gadā. Par lībiešu saknēm Engurē liecina tādi veco māju nosaukumi kā „Vākas”, „Tintes”, „Suslas” un citi.

Komentārs par rakstu: Apceļojot Engures pagastu

Vārds, uzvārds 

Komentārs 


Drošības kods 

Aptauja

Nepareizi ievadīts lietotāja vārds vai parole!